Reiz man apnika
Reiz man apnika būt maziņam
Un nolēmu ka būšu tētis.
Apsēdos uz lielā krēsla
Un milzīgu avīzi paņēmu klēpī.
Ienāk tētis un smejas
Ko tu ķipar buries?
Lai gan tev nopietna seja
Kāpēc avīzi otrādi turi?
Un nolēmu ka būšu tētis.
Apsēdos uz lielā krēsla
Un milzīgu avīzi paņēmu klēpī.
Ienāk tētis un smejas
Ko tu ķipar buries?
Lai gan tev nopietna seja
Kāpēc avīzi otrādi turi?
---
Tētis nāk!
Tētis nāk!
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
(J. Osmanis)
Tēti, kad es
Tēti, kad es padomāju,-
Viegla dzīve man pa māju!
Tu mums esi apgādnieks
Tas gan laikam nav vis nieks.
Augu dienu darbā strādā,
Maizīti mums visiem gādā.
Apavu un drēbju arī
Vajag ziemā, pavasarī.
Tiklīdz pārnāc vakarā,
Jāsāk ar mums rotaļa.
Ja kas mājās saplīsis,
Gan jau tētis sataisīs.
Zāli pļaut un sētu taisīt,
Zāģēt, mūrēt, krāsu maisīt...
Tētis tas, kurš visu var
Tāds kā tu - es augšu ar!
Viegla dzīve man pa māju!
Tu mums esi apgādnieks
Tas gan laikam nav vis nieks.
Augu dienu darbā strādā,
Maizīti mums visiem gādā.
Apavu un drēbju arī
Vajag ziemā, pavasarī.
Tiklīdz pārnāc vakarā,
Jāsāk ar mums rotaļa.
Ja kas mājās saplīsis,
Gan jau tētis sataisīs.
Zāli pļaut un sētu taisīt,
Zāģēt, mūrēt, krāsu maisīt...
Tētis tas, kurš visu var
Tāds kā tu - es augšu ar!
Labi vārdiņi
Labi vārdiņi, labi vārdiņi
Šodien lido bez skaita.
Laikam vārdiņi zina un saprot,
Ka visi gaida un gaida.
Labi vārdiņi, labi vārdiņi
Sasilda, apskauj un mīļo.
Laikam vārdiņi zina un saprot,
Cik priecīgi sirsniņā dzīvot.
Labus vārdiņus, labus vārdiņus
Saka un saņemam pretī.
Simts labu vārdu jau pateicām mammucim,
Simts vēl sacīsim tētim!
Šodien lido bez skaita.
Laikam vārdiņi zina un saprot,
Ka visi gaida un gaida.
Labi vārdiņi, labi vārdiņi
Sasilda, apskauj un mīļo.
Laikam vārdiņi zina un saprot,
Cik priecīgi sirsniņā dzīvot.
Labus vārdiņus, labus vārdiņus
Saka un saņemam pretī.
Simts labu vārdu jau pateicām mammucim,
Simts vēl sacīsim tētim!
KUKURAGĀ
Varu braukt ar ragutiņāmVai ar trīsriteni dragāt,
Bet visdrošāk tikt uz priekšu
Tētim kukuragā.
Citi noskatās un brīnās:
- Tik liels puika! Kā nav kauna?
Atbild tētis: - Man daudz grūtāk
Bez šīs pičupaunas.
(A. Auziņš)
KAM VISSKAISTĀKĀS ŪSAS
Kas par jautājumu - kam?Pele saka pelēnam.
Kaķis murrā - tādi nieki,
Manas ūsas - mani prieki.
Paskaties uz manu pusi,
Ūsas skaistākās ir trusim.
Lūsis rūc, nu ko jūs, ūsas
Visu skaistākās ir lūsim.
Sami piepeld.Labāk būs,
Ja tu apskatīsi mūs.
Kamēr es tās ūsas pētu,
Kuram ir visskaistākās,
Mamma saka- mūsu tētim
Ūsas ir visskaistākās!
KĀDS VĪRS
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš zemi ar-
Ko nevar citi,
To arājs var.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš graudus sēj-
Ko nespēj citi,
To sējējs spēj.
Kāds vīrs ir laukā,
Viņš labību pļauj-
Ko neļauj citiem,
To pļāvējam ļauj.
Kāds vīrs ir mājās,
Viņš sētsvidū stāv.
Otra tāda vīra
Visā pasaulē nav:
Viņš ir arājs un sējējs, un pļāvējs- un vēl
Viņš ir mans tēvs, es- viņa dēls.
( M. Cielēna )