Viens, divi, trīs
Viens, divi, trīs, četri, pieci,
Acis ciet!
Seši, septiņi, astoņi deviņi, desmit,
Acis vaļā!
Biz-biz mārīte
Uz augšu vien, uz augšu vien (ar 2 pirkstiņiem iet mazajam no kāju pirkstgaliņiem uz augšu),
Tipina ar mazām kājiņām (pārtrauc "iešanu" un paliek uz vietas tipinot),
Žviuks,uz savām mājiņām (roku strauji atrauj no mazā un, pirkstu galus tirinot, it kā aizlido).
Zirneklītis putru
pele nesa ūdentiņu (sit plaukstiņas pret grīdu)
pele ceļu nezināja (noplāta rociņas)
zirneklītis parādīja (māj abas rociņas uz priekšu)
te taciņa, te taciņa (rāda kur ir taciņas uz bērna ķermenīša)
un te taciņa (pakutina padusītē)
Ai, vilciņi, pelēcīti
Kam tu gāji jēru zagt? (pašūpo klēpī kā jājot rikšos)
Noķers tevi, (ātri, sīki krata klēpī sēdētāju, vienlaikus apskaujot)
nošaus tevi, (turpina kratīt, sakāmo pasaka, pieliekot lūpas pie kakla, lai drusku kutētu)
Novilks tavu kažociņu! (izkutina paduses un punci)
Jājam, jājam rāceņos
Uz tiem tēva (vecmammas, suņa Dukša, brāļa Ulda) tīrumiem! (jāj kā iepriekš)
Satiek ceļā saimenieku, (piebremzē straujo gaitu)
Met to maišel' krūmos! (zagt nav labi, tāpēc viss beidzas kā ar kunga zirgu)
Jāju, jāju kunga
Jāju, jāju kunga zirgu,
Kad tas kritīs, citu ņemsim! (kustina kājas uz augšu un leju, imitējot zirga rikšus)
Tā jāj kungi, (lēni šūpo kājas no vienas puses uz otru: kungi jāj soļos, taupot zirgu)
Tā jāj kalpi, (imitē straujus rikšus, jo kalpiem zirgi nepieder)
Šitā mazi "Jānīši"; (saka bērna vārdu, rindu atkārto vairākkārt, un mētā bērnu lielos auļos uz augšu)
Grāvī - blaukš! (izmet bērnu no segliem sev blakus gultā, jo zirgs ar nav dumjš)
Cūka cepa
Ies pie kazas ciemiņā; (pieliek pie galvas divus roku ragus)
Kas tā tāda ciemenīca, (plāta rokas)
Ar tik garu šņukuriņu? (rāda klasisku garo degunu)
Raudzīsim, kā to lai
Kā visus desmit saskaitīt varam. (ātri izkustina pirkstiņus, kā pianists pirms spēlēšanas)
Viens, divi, trīs - tie citi būs drīz! (liec pēc kārtas klāt vienu pirkstiņu)
Četri, pieci, seši - tie mums ar' nav sveši. (tas pats)
Septiņi, astoņi, deviņi - areče nu, kur viņi! (tas pats)
Pieliec vēl vienu klāt:
Nu visi desmit ir akurāt! (pieliec pēdējo un tad uzvaroši paceļ divas dūrītes gaisā)
Cipu, capu vāverīte
Ar ezīti riņķi griež; (izglauda katru pirkstu līdz pirkstgalam)
Kamēr ezis riņķi grieza, (tas pats)
Vāver' koka galiņā. (paceļ rociņu virs galvas un pabužina matiņus)
(labs pēc intensīvām pirkstiņrotaļām, jo lēns un mierīgs, un atbrīvo)
Kaza nāk ar diviem
(rāda ar rādītājpirkstu un vidējo pirkstu ragus, kas izteiksmīgi tuvojas, un tad mīļi bada)
Avens nāk ar līkiem ragiem, grib to bērnu (...sauc, kā nu gribi...) sabadīt! (tas pats, tikai pirkstus saliec līkus, kā jau auna līkos ragus)
Sitam, sitam plaukstiņas
Sitam, sitam plaukstiņas, kaunam mušiņas, (sit plaukstas)
Metam podā, (pārmaiņus ar abām rokām met mušas lielā katlā)
vārījam; (dedzīgi maisa ar abām rokām)
(visu atkārto vēlreiz)
Tēvam gaļa, mātei gaļa, (plaukšķina rokas)
Bērniem zupa podiņā! (plaukšķina ar rociņām pa celīšiem vai ciskām)
(arī šo daļu atkārto)
Vārna vāra
Pele nesa ūdentiņu (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Pelīte nezināja kur ņemt ūdentiņu (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Vārna viņai parādīja (ar rādītājpirkstu maisa pa plaukstu)
Te taciņa (no delnas līdz padusei jājiet ar pirkstiem)
Uz aciņu (viegli jāpakutina paduse)
Vāru, vāru pelei
Mazais pirkstiņš
Zeltnesim jau acis ciet,
Garais pirkstiņš gultā – hop!
Rādītājs vēl saka – stop! (Ritmā kustina rādītājpirkstu, tad saliec dūrē.)
Arī īkšķim nenāk miegs -
Netaisa tas acis ciet! (Ar labās rokas rādītājpirkstu “brīdina” īkšķi.)
Pūšam, pūšam
Tādu lielu, apaļu. (Rāda, cik liels būs balons – izplešot rokas un veidojot apli.)
Atlidoja odiņš sīks – īīī! (Izrunā “īīī” no klusa līdz skaļam saucienam.)
Pārplīst balons – tas nekas! (Sasit plaukstas un izteiksmīgi atmet ar roku.)
Atskan zvaniņš
Atskan zvaniņš dzin, dzin, dzin! (Skandina iedomātu zvaniņu.)
Pamodina vabolīti, (Saliektus labās rokas pirkstus kustina atdarinot vabolīti.)
Pamodina taurenīti, (Kopā krusteniski saliek abu roku plaukstas kā tauriņa spārnus, kustina.)
Mostas apkārt viss, kas jauks, (Izpleš rokas.)
Mosties, mosties, mīļais draugs. (Sit plaukstas.)