Nāk salavecis jaunās mājās.
4. dec. 2015
Nāk salavecis jaunās mājās Un durvju priekšā dauzot kājas
Tas sniegavīram apjautājas:
Teic, Sniegavīr, kā labi klājas?
Vai jūt tavs snīpis,
Klāt jau ziema
Uz bērni, un bērni – vai tie gaida ciemā?
Māj Sniegavīrs ar zaru slotu
Un sakārtojis galvas rotu
Tam rokas sniedz: nu ļoti, ļoti, ļoti, ļoti!
Pār jumtiem mēness plati smaida
Un skatienus visapkārt raidot
Ar aci pie – pie – miedz.
Protams, gaida, nu protams, gaida,
Protams, gaida, nu protams, gaida!
Ver droši vaļā, dāvanmaisu vaļā,
Nāc, nāc, nāc istabā, kur egle, egle zaļā.
Imants Lasmanis
Jaungada eglīte
12. nov. 2015
Zaļa kupla eglīteienāk mūsu mājās,
saka klusi labvakar,
nostājas uz kājas
skujas smaržo, sveces mirdz,
augstu zarā droši uzkāpj
brūna piparkūku sirds.
atlec zaķis - garausis,
burkānu nav aizmirsis
vāverīte atnes riekstus,
brūnais lācis - avenes,
sarkanas un zaļas rotas
egles zaros lieku es.
brīnos pats, cik draugu daudz -
Salaveci žiglāk brauc!
/J. More/
Māsiņ, vai tu zini
12. nov. 2015
„Māsiņ, vai tu zini ko?
Nestāsti tik citiem to!
Eglīti jau rūķītis
Mums uz svētkiem atnesis.
Nejauši to ieraudzīju
Vakar es, kad laukā biju:
Malkas šķūnītis bij vaļā,
Skatos – eglīte stāv zaļa.
Nu vairs, māsiņ, šaubu nav:
Ziemassvētki klātu jau.”
„Nu tu tiešām redzēji?”
„Vai tad tu vēl netici...
Tad vēl citas jaunas ziņas:
Māte ceps ar’ zaķaustiņas!
Piparraušu necepšot:
Tie tik zobus maitājot.”
„Man gan piparrauši garšo...”
„Jā, un cik tie jauki smaršo!...”
„Brālīt! iesim palūgties
Māmiņai, lai cep ar’ tos!”
Zaķis Ezim saka
12. nov. 2015
Zaķis Ezim saka klusu
Paiesim uz meža pusi
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas
Lai bij prieki
12. nov. 2015
Lai bij prieki,kam bij prieki,Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.
Rūķītis pa mežu
12. nov. 2015
Rūķītis pa mežu iet,
Galvā sārtu mici liek.
Iet un skaita pārsliņas,
Kuras krīt uz plaukstiņas.
Svētvakarā
12. nov. 2015
...Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu eglīti nes
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaišu un silti no viņas
Kā saulē visapkārt tiek!
”Pie Taviem šūpuļiem stāvu”, -
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas zilas zvaigznes
Aiz sniegainā loga zied...
/A. Saulietis/
Pār galvu zaļas
12. nov. 2015
Pār galvu zaļas egles slienas
Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs
Te rūķi vada savas dienas
Un sūnas savām gultām plēš
Pa kokiem vāverītes lēkā
Tur savā alā āpsis snauž
Tik sīlis skaļā balsī brēkā
Kad redz kā zaķis krūmus grauž
Te vienā mirklī sasnieg sniegi
Caur pārslām ziemeļbrieži trauc
Tiem kamanās ir ziemas prieki
Un maisos dāvanu tur daudz
Ja sanāk iet tev viņiem pretim
Ar savām acīm redzēt to
Tad jautā droši sala tētim
Ir viņam viss, ko iekāro
Tur rūķi eglītēs šai naktī
Dedz svecītes un priecājas
Tie, saņēmuši dāvaniņas
Līdz rītam mežā līksmojas
Kad beigsies nakts un saule ausīs
Būs kluss un mierīgs ziemas rīts
Pat sniegā neredzēs vairs pēdas
Jo būs viss balts un notīrīts.
Ziema
12. nov. 2015
Jau vaļā ziemai vārti
Nāk veca māmiņa
Ar sniega palagiem rokā
Un zemei tos dāvina
Top melnā zeme balta
Tā uzvelk dimanta rotu,
Mirdzošām zvaigznēm
Naktī izgreznotu
Apsegta pirtiņa zaļā
Kas lietū bij samirkusi
Arī veco skolu
Ziema apsegusi
Sapņo zem sniega kroņiem
Mežā egles un priedes
Tikai uz baltā ceļa
Melnas ratu sliedes
Stārķa perēklim kļavā
Sniega jērene galvā
Šķūnim aiz skolas pļavā
Aizsnigušas durvis
/A. Austriņš/
Sniegavīrs
12. nov. 2015
Iemērkti pirksti mellenēs,
Noslēptas kājas rēgojas.
Pats paslēpies mēnesnīcā
Aiz melnas mazas eglītes.
Klusītēm uz pirkstu galiem
Lavījās cauri viņš,
Ejot garām sniega mājām,
Apstājās sniegavīrs.
Piesteidzās klusi pie stikliņa gaiša,
Pavērās mājiņas iekšpusē.
Redz eglītē mantiņās raibi košās
Svētku noskaņa pulsē.
Devās sniega vīriņš uz nākamo māju
Tur, kur svētku galdu klāj,
Noskatās uz sārtiem vaigiem,
Saprot, ka nu še ir labi.
Un tā ciemu mierīgo
Sniegavīrs izriņķo.
Krustu šķērsu, iekšā ārā
Bijis viņš ir katrā mājā.
Nu ar saviem melleņpirkstiem
Tagad sēd aiz melna koka.
Sudrabzilā mēnessgaismā
Nespīd kāja, nespīd roka.
/G. Dancīte/
Ziemsvētkus atnes no tālienes.
12. nov. 2015
No debesīm vējš baltu sniegu nes.No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes.
Nes Ziemasvētkus vējš.
Un Vecītis nes
No vistālākās tālienes.
Bet nes jau arī no tuvienes.
No tirgus tētis eglīti nes.
No virtuves mamma maizīti nes.
Nes Ziemsvētkus tētis
Un mamma nes
No vistuvākās tuvienes.
Ziemsvētkus atnes no ārienes.
No laukiem budēļi dziesmas nes.
No baznīcas zvani vēsti nes.
Nes Ziemasvētkus budēļi,
Zvani nes
No tālas un tuvas ārienes.
Bet nes jau arī no iekšienes.
Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes
No visdziļākās iekšienes.
/ Māra Cielēna /
Vai tu zini
12. nov. 2015
Vai tu zini, eglīte,Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
Reiz mežā dzima
12. nov. 2015
Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.
Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.
Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.
Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.
Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
Mežā auga eglīte
12. nov. 2015
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vienu mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav šeit vāveres!
Katrā brīnumsvecītē
12. nov. 2015
Katrā brīnumsvecītē,Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna,vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.
Gling - glang
12. nov. 2015
Gling - glang zvaniņš skan
brīnumiņš kā bites san.
Eglītē es vītnes likšu,
svecītes gan neaiztikšu.
Kur gan palicis
12. nov. 2015
Kur gan palicis mans draugs.
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
/Dz. Rinkules-Zemzares/
Atver vārtus
12. nov. 2015
Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei
Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei
Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man
Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst.