Ziemassvētku dzejoļi bērniem
Nāk salavecis jaunās mājās.
Nāk salavecis jaunās mājās
Un durvju priekšā dauzot
kājas
Tas sniegavīram apjautājas:
Teic, Sniegavīr, kā labi
klājas?
Vai jūt tavs snīpis,
Klāt jau ziema
Uz bērni, un bērni – vai tie
gaida ciemā?
Māj Sniegavīrs ar zaru
slotu
Un sakārtojis galvas rotu
Tam rokas sniedz: nu ļoti, ļoti,
ļoti, ļoti!
Pār jumtiem mēness plati
smaida
Un skatienus visapkārt
raidot
Ar aci pie – pie – miedz.
Protams, gaida, nu protams,
gaida,
Protams, gaida, nu protams,
gaida!
Ver droši vaļā, dāvanmaisu
vaļā,
Nāc, nāc, nāc istabā, kur egle,
egle zaļā.
Imants Lasmanis
Jaungada eglīte
Zaļa kupla eglīte
ienāk mūsu mājās,
saka klusi labvakar,
nostājas uz kājas
skujas smaržo, sveces mirdz,
augstu zarā droši uzkāpj
brūna piparkūku sirds.
atlec zaķis - garausis,
burkānu nav aizmirsis
vāverīte atnes riekstus,
brūnais lācis - avenes,
sarkanas un zaļas rotas
egles zaros lieku es.
brīnos pats, cik draugu daudz
-
Salaveci žiglāk brauc!
/J. More/
Māsiņ, vai tu zini
„Māsiņ, vai tu zini ko?
Nestāsti tik citiem to!
Eglīti jau rūķītis
Mums uz svētkiem atnesis.
Nejauši to ieraudzīju
Vakar es, kad laukā biju:
Malkas šķūnītis bij vaļā,
Skatos – eglīte stāv zaļa.
Nu vairs, māsiņ, šaubu nav:
Ziemassvētki klātu jau.”
„Nu tu tiešām redzēji?”
„Vai tad tu vēl netici...
Tad vēl citas jaunas ziņas:
Māte ceps ar’ zaķaustiņas!
Piparraušu necepšot:
Tie tik zobus maitājot.”
„Man gan piparrauši garšo...”
„Jā, un cik tie jauki smaršo!...”
„Brālīt! iesim palūgties
Māmiņai, lai cep ar’ tos!”
Zaķis Ezim saka
Zaķis Ezim saka klusu
Paiesim uz meža pusi
Tur uz cūku taciņas
Visiem dala paciņas
Lai bij prieki
Lai bij prieki,kam bij prieki,
Bērniņiem -tiem bij prieki;
Sniedziņš sniga,putināja
Bērniņš kalna galiņā.
Rūķītis pa mežu
Rūķītis pa mežu iet,
Galvā sārtu mici liek.
Iet un skaita pārsliņas,
Kuras krīt uz plaukstiņas.
Svētvakarā
...Un lēni durvis veras:
Tēvs zaļu eglīti nes
Un zaros tai pārslas zaigo
Kā baltas zvaigznītes.
Un vienu svecīti spožu
Dedz māte un eglītē liek:
Cik gaišu un silti no viņas
Kā saulē visapkārt tiek!
”Pie Taviem šūpuļiem stāvu”,
-
Tad tēvs un māte dzied,
Un lielas zilas zvaigznes
Aiz sniegainā loga zied...
/A. Saulietis/
Pār galvu zaļas
Pār galvu zaļas egles slienas
Visapkārt mežs, mūžzaļais mežs
Te rūķi vada savas dienas
Un sūnas savām gultām plēš
Pa kokiem vāverītes lēkā
Tur savā alā āpsis snauž
Tik sīlis skaļā balsī brēkā
Kad redz kā zaķis krūmus grauž
Te vienā mirklī sasnieg sniegi
Caur pārslām ziemeļbrieži trauc
Tiem kamanās ir ziemas prieki
Un maisos dāvanu tur daudz
Ja sanāk iet tev viņiem pretim
Ar savām acīm redzēt to
Tad jautā droši sala tētim
Ir viņam viss, ko iekāro
Tur rūķi eglītēs šai naktī
Dedz svecītes un priecājas
Tie, saņēmuši dāvaniņas
Līdz rītam mežā līksmojas
Kad beigsies nakts un saule ausīs
Būs kluss un mierīgs ziemas rīts
Pat sniegā neredzēs vairs pēdas
Jo būs viss balts un notīrīts.
Ziema
Jau vaļā ziemai vārti
Nāk veca māmiņa
Ar sniega palagiem rokā
Un zemei tos dāvina
Top melnā zeme balta
Tā uzvelk dimanta rotu,
Mirdzošām zvaigznēm
Naktī izgreznotu
Apsegta pirtiņa zaļā
Kas lietū bij samirkusi
Arī veco skolu
Ziema apsegusi
Sapņo zem sniega kroņiem
Mežā egles un priedes
Tikai uz baltā ceļa
Melnas ratu sliedes
Stārķa perēklim kļavā
Sniega jērene galvā
Šķūnim aiz skolas pļavā
Aizsnigušas durvis
/A. Austriņš/
Sniegavīrs
Iemērkti pirksti mellenēs,
Noslēptas kājas rēgojas.
Pats paslēpies mēnesnīcā
Aiz melnas mazas eglītes.
Klusītēm uz pirkstu galiem
Lavījās cauri viņš,
Ejot garām sniega mājām,
Apstājās sniegavīrs.
Piesteidzās klusi pie stikliņa
gaiša,
Pavērās mājiņas iekšpusē.
Redz eglītē mantiņās raibi košās
Svētku noskaņa pulsē.
Devās sniega vīriņš uz nākamo
māju
Tur, kur svētku galdu klāj,
Noskatās uz sārtiem vaigiem,
Saprot, ka nu še ir labi.
Un tā ciemu mierīgo
Sniegavīrs izriņķo.
Krustu šķērsu, iekšā ārā
Bijis viņš ir katrā mājā.
Nu ar saviem melleņpirkstiem
Tagad sēd aiz melna koka.
Sudrabzilā mēnessgaismā
Nespīd kāja, nespīd roka.
/G. Dancīte/
Ziemsvētkus atnes no tālienes.
No debesīm vējš baltu sniegu nes.
No ziemeļiem Vecītis dāvanas nes.
Nes Ziemasvētkus vējš.
Un Vecītis nes
No vistālākās tālienes.
Bet nes jau arī no tuvienes.
No tirgus tētis eglīti nes.
No virtuves mamma maizīti nes.
Nes Ziemsvētkus tētis
Un mamma nes
No vistuvākās tuvienes.
Ziemsvētkus atnes no ārienes.
No laukiem budēļi dziesmas nes.
No baznīcas zvani vēsti nes.
Nes Ziemasvētkus budēļi,
Zvani nes
No tālas un tuvas ārienes.
Bet nes jau arī no iekšienes.
Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes
No visdziļākās iekšienes.
/ Māra Cielēna /
Vai tu zini
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
Reiz mežā dzima
Reiz mežā dzima eglīte un mežā
auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.
Dzied dziesmu viņai putenis un
miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.
Zem eglītes mazs zaķītis, kaut
bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām
pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.
Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā
vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.
Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te, Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
Mežā auga eglīte
Mežā auga eglīte
Citam eglēm blakus.
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.
Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta.
Zara galā šūpojās
Brūna vāverīte.
Egli līdz ar vāveri
Dzīrāmies nest mājas.
Kuplaste — žēl! — aizskrēja
Vieglām, žiglām kājām.
Ko var darīt — pārnesām
Eglīti vienu mājās.
Izrotājām svecītēm,
Jaungadā kā klājas.
Tagad viss te jauks un skaists —
Skujas smaržo, sveces laistās.
Tikai vienu teikšu es:
Žēl, ka nav šeit vāveres!
Katrā brīnumsvecītē
Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku,ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna,vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Sprakšķēdams un sprēgādams,
Kā sienāzis lēkādams,
Gaisu jaukdams un kaisīdams,
Brīnum piparus kaisīdams.
Gling - glang
Gling - glang zvaniņš skan
brīnumiņš kā bites san.
Eglītē es vītnes likšu,
svecītes gan neaiztikšu.
Kur gan palicis
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
/Dz. Rinkules-Zemzares/
Atver vārtus
Atver vārtus, atver durvis –
Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs
visus mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā
dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes
mieru pasaulei
Ziemassvētku prieks arī tev nav
liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu,
kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku
zvani tev un man
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā
dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes
mieru pasaulei
Atver vārtus, atver durvis, atver
sirdi man
Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība
kā puķe plaukst.
AR BALTU,BALTU
AR BALTU,BALTU SNIEGU
AR SILTU SVEČU LIESMU
PIE DURVĪM KLUSI KLAUVĒ
BALTS ZIEMASSVĒTKU VAKARS.
VER DURVIS DROŠI VAĻĀ,
LAID ZIEMASSVĒTKUS IEKŠĀ.
LĪS GAISMA TAVĀ SIRDĪ
UN BALTS MIERS DVĒSELEI.
PIEDZ.
BALTS ZIEMASSVĒTKU BRĪNUMS
MUMS SNIEGS ŠAI BALTĀ NAKTĪ
UN ZVANU KORI DZIEDĀS-
LAI MIERS VIRS ZEMES,CILVĒKIEM
LABS PRĀTS.
Kas ir ziemassvētki
Kas ir ziemassvētki?
Vai tu pateikt vari,
Asas asas adatas!
Karsta, karsta liesmiņa!
Liela, liela dāvana!
Ar svecēm Ziemassvētki
Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet.
Tai skujās Ziemassvētki zied.
Mirdz rotās svētku egle zaļā,
Līdz dejās, rotaļās nakts iet.
Trīc priekā mūsu dziesmas skaļās,
Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.
Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,
Dus naktī egle miegā maigā,
Un sapnī tāli meži dzied.
Ver klusām spožās acis ciet.
Tai apkārt baltais klusums staigā
Sijā pāri zemei
Sijā pāri zemei šai
Ziemassvētku brīnumnaktī
Līdzinās viss pasakai
Sasnieg ārēs, sasnieg sirdīs
Baltās takas aizsnieg ciet
Lai pār Kristus bērniem šonakt
Nomodā ir klusums, miers
Virmo sveces, gaisma izirst
Aizsnieg nemierīgā sirds
Un pār visām sētām klusi
Ziemassvētku pārslas birst
No septītajām debesīm
No septītajām debesīm uz leju
Ar mīlestību pilnas pārslas krīt
Nāk Ziemassvētki pa šo debes eju
Šo pasauli ik gadus apraudzīt
Ar pilnu maisu dāvanām pār plecu
Ar zvanu skaņām egļu zariņos
Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu vecu
Un bērnus lasa kopā bariņos
Mūsu dzirnās
Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur
murrr,
Arī mūsu dzirnas tagad mur mur murrr.
Miltu gaņģī peles klūp,
Svētku pīrāgs galdā kūp,
Nu ir Ziemassvētki klāt!
Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur
murrr,
Arī mūsu sirsniņas dzied mur mur murrr,
Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur
murrr,
Ziemassvētki murrr!
Mūsu dzirnās Ziemassvētki mur mur murrr,
Rūķu puišiem jāsteidzas vairs nav
nekurrr.
Sāk tie jautri, jautri smiet,
Kaķi, peles dejot iet,
Nu ir Ziemassvētki klāt!
Ziemassvētku zvani
Atver vārtus , atver durvis –
Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus
mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru
pasaulei
Ziemassvētku prieks arī tev nav
liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un
man
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā
dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru
pasaulei
Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man
Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe
plaukst
Ziemassvētku prieks arī tev nav
liegts
Pat javientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un
man
Pirmā sniegpārsliņa
Pirmā sniegpārsliņa griežas
dejodama
Otrā iekrīt upē ciemoties pie sama
Trešā uzkrīt lācim miegainam un
klusam
Ceturtā uz jumta uzsnieg zilam
autobusam
Piektā sniegpārsliņa sēž uz egles
zara
Sestā kūst uz silta melnā trotuāra
Piektā sniegpārsliņa sēž uz egles
zara
Sestā kūst uz silta melnā trotuāra
Septītā nez kāpēc meklē peles alu
Astotā kā pērle rotā manu degungalu
Devītā un Desmitā un tās visas
citas
Lai var piedzimt siegavīrs krīt un
krīt
bez mitas
Pirmā sniegpārsliņa griežas
dejodama
Otrā iekrīt upē ciemoties pie sama
Trešā uzkrīt lācim miegainam un
klusam
Ceturtā uz jumta uzsnieg autobusam.
Simtu cepu kukulīšu
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Zvaigžņu lietus
Zvaigžņu lietus
nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads
uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk!
Kur lai šovakar
Kur lai šovakar es lieku
Savu Ziemassvētku prieku?
Vai lai dodu kaķīšam,
Lai tas sēž uz ūsām tam?
Vai lai dodu sunīšam,
Lai tas sēž uz astes tam?
Vai lai eglītē kar viņu
Savu prieka spožumiņu?
Lai tas sēž uz katra zara
Un lai visiem prieku dara!
Tētis atnesa eglīti
Tētis atnesa eglīti košu,
Ņemšu to tagad un izgreznošu!
Rotu man daudz un konfekšu arī,
Svecīšu pilni būs visi zari!
Pieduros zaram - kas tad tas -
Pirkstā ieķeras kaut kas ass!..
Nē, te jau cilvēks nevar būt
drošs, -
Tā eglīte kož!
(J.Osmanis)
Rūķīša vārds
Dzīvoja reiz dziļā mežā
Rūķītis ar garu bārdu.
Gāju es pie viņa ciemos,
Tikai nezināju vārdu.
Aizgāju un teicu: - Sveiki,
Rūķīti
ar garo bārdu!
Esmu
atstaigājis ciemos,
Tikai nezinu
tev vārdu,-
Rūķīts laipni palocijās,
Pasniedza man riekstu gardu,
Teikdams: - Ēd un neuztraucies,
Ka tu nezini man vārdu! -
Tā mēs
brīdi pasēdējām,
Pļāpādami jautrus niekus,
Tad es
beidzot atvadījos,
Pateikdamies
par šo prieku.
- Tagad klausies, - rūķis teica,
- Atklāšu tev savu vārdu -
Jau simts gadu mani sauc par
Rūķīti Ar Garo Bārdu!
Ko vēlēt svecei.
Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis…
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis…