Dažādi novēlējumi
Tik sirdij neaizliedz nekad neko,
Ne jaunībā, ne gados sirmos,
Ne pavasara ziedos pirmos,
Ne rudens vējos saltajos.
Ir labi, ja zini un jūti:
Tu cilvēkiem vajadzīgs esi,
Tu visiem siltumu sūti,
Tu saulainu prieku nesi!
Lai tev vienmēr jautra oma,
Priecīgs prāts un laba doma!
Lai tev vienmēr pietiek spara
Darīt to, kas jāpadara!
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks!
Lai dvēsele var sapņus vīt,
lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.
Glabā sirdī gaišos mirkļus,
Nemūžam neatgūsi tos.
Nav tie koki pavasaros,
Kas no jauna salapos.
Kā vēstneši
Kā vēstneši no debesīm
Zemē pie mums nokāpuši būtu...
Kā dievišķi simboli, zīmes,
Astotais pasaules brīnums –
Sārtās magones uzziedējušas,
Trauslos glāstus ar vējiem sūta.
Kā triepiens košs uz audekla - spoža un balta...
Saulrieta stars zemei pāri,
Krāsas izlīst caur rūtīm uz galda,
Sārta aveņu varavīksne klāj laukus...
Neraudāt par to, kas bijis,
Nebīties no tā, kas rīt.
Tikai saudzīgi un droši
Savu vagu tālāk dzīt.
Par naudu var iegūt tik maz,
Jo labākās lietas nepārdodas.
Zvaigznes, jūra, saulrieta sārts,
Prieka asara acīs, labs vārds,
Mīļa cilvēka tuvums, pieskāriens kāds -
Lai nepaiet garām guvums šāds.
Lai laimes daudz un maizes gana,
Lai veselība vienmēr laba.
Lai saule silda, ziedi zied
Un dvēselīte priekā dzied.
Būt savā patiesībā drošai,
Būt
durstīgai kā rozes zieds,
Būt
tādai, kuru nevar nodot,
Būt
tādai, kura pieburt prot.
Lai vienmēr prieks tev sirdi silda,
Lai
tavā sejā uzplaukst smaids,
Lai
nezini tu tādas dienas,
Kad
pāri lūpām laužas vaids.
Līksmai dienai - putnu dziesmu,
Aukstai - ugunskura liesmu.
Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu.
Labam miegam - vēju šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku.
Tukšiem brīžiem - brīnumstādu,
Skumjiem - kādu mīļu glāstu.
Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Mīlai - sirdī situ vietu.
Daudz laimes un daudz prieka!
Ko vajag, - visu! Nekā lieka!
Un ko visvairāk vēlēt gribas:
Mazdrusciņ īstas mīlestības!
/J. Osmanis/
Lai tavi smiekli jautri skan kā gaismas stari mirdzoši virs
ūdens burbuļa;
Lai tava dzīve deg pie laiku robežas kā rasas pērle lapas galotnē.
/R.Tagore/
Katram dzīvē ir savas kļūdas
Lūk tādi ir cilvēki -
Tādēļ tos nenievā, jo zini
Pat saulei ir savi plankumi!
No putekļiem ārā no dūmiem
Jau rudenis
atnācis klāt
Gals
bēdām un sirdsdēstiem drūmiem
Vēl
pasaulē prieku ir daudz.
Nevajag ņemt neko "pie sirds";
kas
nav labojams, par to veltīgi gausties,
kas
labojams, tas labojams
ar
pienākuma apziņu, bet ne asarām!
Viss kas vien var laimi darīt,
Lai
Tev dzīvē atgadās.
Mācies
pat ar skumjām smaidīt
Cerība
lai nebeidzas.
Esi jautra jaunībā,
Plūci rozes vasarā
Vecam prieki nederēs,
Ziemā rozes neziedēs.
Bērnības spožie stari,
Lai Tev vienmēr acīs mirdz,
Ka bez nosarkšanas vari,
Sacīt man ir tīra sirds.
Kas Tavā priekšā zemu lokās,
Apskati
tad viņa rokas
Vai
tas tad netaisās jau ķert,
Pēc
smiltīm un Tev acīs bērt.
Nu jau koku zaros
Strazdi
spārnus cilā
Līgsma
visa daba
Līgsma
tava sirds.
Vij rozes ap galvu
Tik
prātīgi vij,
Jo
rozēs ir ērkšķi
Kas
sāpīgi dzeļ.
It kā maldu uguns, laime
Kairinoši rēgojas -
Kad to priekšā satvert steidzam,
Spīd jau tā aiz muguras.
Aspazija
Ja dzīve tev nevedas viegli
Un
skaistākās cerības irst
Tad
nenolaid rokas
Un
smaidi kaut asaras birst
Gūt var ņemot, gūt var dodot,
Dodot gūtais - neatņemams.
Rainis
Ikkatru dienu vienu soli
Uz
kalna pusi vajag iet:
Tur
agrāk atspīd saules stari,
Un
vēlāk jūras dzelmē krīt.
Lai ir grūti,
Vajag spēt!
Stipram būt,
Uzvarēt!!!
Priekiem brīvu sirdi glabā,
Vētrām
viņu norūdi.
Ja
tev smaida laime labā,
Neaizmirsti
nelaimi.
Uzraksti sapņaino debesi zilo
Klusajā
naktī, kad zvaigznītes mirdz.
Nejautā
kamdēļ gan tevi es mīlu
Sapņainām
debesīm līdzinās sirds.
Skaidra kā ziedoņa austošais rīts,
Mūžam lai krūtīs dvēsele Tava!
Dzīvo dzīvi - nedzejo,
Dari
darbu - nesapņo
Lieka
doma darbu snauž,
Domā
mazāk, strādā vairāk.
Mūžam tici, mūžam vilts,
Tik
lai sirdī guns tev silts -
Simtreiz
dedzis, liesmās skrej,
Tik uz
priekšu vienmēr ej.
Celies, ko guli?
Sev
mērķi spraudi,
Tad
sekmes gaidīt vari,
Bet
darbu dari.
Skaista tā laime
Kas tālumā mirdz,
Ko nākotne auž
To viņa neizpauž.
Būsim kā saule
Dvēselēs
skaidri un balti,
Sidīsim
dzīvi
Dzīvē
lai nebūtu salti.
Ej un mirdzi dzīves jūrā,
Bangām
droši pretī ej.
Nepadodies
viļņu varai,
Tad
tu laimi sasniegsi.
Mīlēt un strādāt,
Strādāt un mīlēt -
Labāku vārdu
Cilvēcei nava!
Rainis
Pāri pār mājiņu zvaigznītes mirdz,
Mājiņā
iekšā pukst Veltiņas sirds.
Veido pats sev jaunu sauli,
Jaunas
zvaigznes iededzini
Un
uz saules gaišo tāli
Pats
sev ceļu atrast zini!
Būt stipram un nesamulst,
Kaut
grūtums uz krūtīm tumšs gulst!
Dubļu
jūra kaut jāizbrien -
Galvu
augšā, augšā aizvien!
Koks atstāj celmu,
Bet cilvēks mazu, mazu
Atmiņu par sevi!
Kaut kur tālu, tālu,
Dziesma
dziestot birs.
Vakarzvaigzne
spoža,
Uzplaukst
debesīs.
F.Bārda
Dzīve tam ir liela plaša,
Lieli
plaši kam ir mērķi,
Dzīve
tam ir cēla, skaista,
Cēla,
skaista kam ir dvēsele.
Tālu, tālu nezin kur,
Liktenis
Tev laimes guntiņu kur.
Jūtas kaist un gaist un pārkvēlo,
Dzenies
satvert sevī mūžīgo,
Dvēselē
lūzošo,
Raisi
to!
Šaja jaukajā apsveikumā
Rakstu
četras rindiņas,
Un par
mīļu piemiņu
Lieku
desmit punktiņus..........
Kam stiprs prāts un cieta griba,
Tas
ceļu seīm izlauzīs.
Tas
daudz pēc ceļa neprasīs,
Caur
tumšiem mežiem bieziem mūriem
Nost ar asarām un vaidiem,
Ej
dzīvē tik ar smaidiem.
Kaut
ar tevi visi nīst,
Smaidi
kamēr ziedi vīst!
Kad vasara iet projām -
Svied
puķi debesīs,
Jo iespējams, ka prieku
Pie tevis rudens dzīs.
M.Bārbele
Kaut sāk jau rudens dziedāt
un
sajūk gadiem skaits -
vēl rudzupuķes ziedā
man šūpojas tavs smaids.
A.Krūklis
Acis atveriet, acis,
Divus
skaidros dvēseles logus,
Divas
zaigojošas varavīksnes!
U.Leinerts
Īsie, zibsnīgie mirkļi,
kā lai
satveru jūs?
Īsos, zibsnīgos mirkļos
visa mūžība plūst.
M.Ķempe
Kā bērns par dzīvi priecājos -
Caur
pirkstiem dienas birst...
J.Sirmbārds
Prieks ir rota, ko dod par velti,
Kad
tirgi un veikali kā izslaucīti.
Rota,
ko saule vēl zeltī,
Kad
visas citas jau dubļos mītas.
A.
Līce
Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu
dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots
mirkļu ir ikkatrā dienā -
Vai tu
redzi, cik tu bagāts esi!
Rainis
No putekļiem ārā, no dūmiem,
Mūs ziedošais
pavasars sauc;
Gals
bēdām un sirdēstiem drūmiem,
Vēl
pasaulē prieku ir daudz.
E.Veidenbaums
Kas noticis ar mani? It nekas.
Ne
es ko zaudējis, ne es ko guvis.
Tik
sirdī iezadzies ir cīrulis mazs,
un
sirds nu skan, un viss ir citāds kļuvis.
L.Paeglis
Pienācis laiks dzīves debesīs
Atbrīvot
vietu priekam.
Sākšu
ar šodienu - līksmojot
Par
vismazāko nieku...
K. Apškrūma
Tu dzīves daļa vien,
Pie
savas gaitas dzībe tevi sien -
Un
darbs ir tas, no kā tu tieci vadīts.
Rainis
Laimei nav rītdienas, tai nav arī vakardienas;
Tā neatceras to, kas pagājis, un nedomā par to, kas nāks;
tai ir tikai tagadne - un tās nav diena, bet acumirklis.
I. Turgeņevs
No
rasas izaug saule,
No sēkliņas krāšņākais zieds.
Tā es Tev novēlu izaugt,
Par viss krāšņāko cilvēku.
Nepūlies iemantot pasauli,
Tā jau ir Tevī.
Tu tikai ej pa sauli
Un saullēktus glabā sevī.
L.Ikere
Dzīvo
tā,
Lai nezūd laimes pēdas.
Esi stiprs tad,
Kad jāuzvar ir bēdas.
Lai
dienas kā bagātas vārpas krājas,
Lai sirdī silti un labi klājas!
Savā
dzīvē vienmēr nesi
Saules starus gaišākos,
Tad Tu vienmēr pievarēsi
Dzīves ceļus grūtākos.
Tā
aiziet, tā atvadīties,
Lai nevajag bīties atpakaļ nākt.
Tā mīlēt, lai variet no rīta
Mierīgi spogulī acīs sev ieskatīties.
Tā strādāt, lai jūs nelaiž
No darba projām iet.
Tā, bērniņi, dzīvojiet.
Lai
dzīve Tevi pilda
Kā alus pudele,
Lai mīlestība silda,
Kā kāju tupele.
Lai gaišie sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās,
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais paliek īsts.
Darbā ziloņa spēku,
Mīlestībā mazliet grēku,
Mājās mieru turēt svētu,
Un par niekiem necelt brēku.
Čaklas rokas, vieglas kājas,
Patīkamas, siltas mājas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vēl lieku centiņu!
Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz.
Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Lai katra maza upīte
Tev bēdas aizskalo,
Lai katra maza puķīte
Tev laimi izstaro!
Lai visā dzīves ceļā jūs pavada ticība brīnumam! Smaidiet!
O. Mandino
Priecājies, ja esi uzvarējis, un nenožēlo zaudēto!
Nekad
neskaties atpakaļ!
Pagātni
tik un tā nevar mainīt.
R. Brensons
Lai
laimes māte palutina,
Un prieka vectētiņš pakutina,
Lai smaidu feja ko uzdāvina,
Un veiksmes vērdiņš lai aizkustina,
Lai mīlas amors apdullina,
Un dabas māte lai atdzīvina,
Lai veselības gariņš uzmundrina,
Un mājas gariņš lai nomierina.
Lai Dieviņš sargā no debesīm,
Un cilvēki saprot uz zemes!
Garlaicību
nepazīt,
Visus darbus padarīt!
Izklaidēties arī prast,
Visai dzīvei prieku rast!
Lai
dzīves lielumam ir Tavā sirdī daļa
Pat tad, kad kājas asi dzelkšņi dur!
Tev dzīvei atrast laimes atslēdziņu,
Lai kādi spēki viņas durvis tur!
Ir
daudz kas jādod, lai varētu ņemt.
Savs ceļš ir jārod, lai spētu lemt.
Kā avota ūdenim būt -
Dot laimi citiem
Un pašam sev gūt.
Tik
valdzinoši var būt mazi sīkumi!
Tāds nieks un diena smaida.
Liegs pieskāriens, vai mīļš,
kā runcis vietā pateikts vārds,
Ir labi, ja ir apkārt siltums tāds un
apziņa -
par Tevi domā kāds...
Acīs
- prieku,
Lūpās - smaidu,
Sirdī - vienmēr sauli!
Par
naudu var iegūt tik maz,
Jo labākās lietas nepārdodas.
Zvaigznes, jūra, saulrieta sārts,
Prieka asara acīs, labs vārds,
Mīļa cilvēka tuvums, pieskāriens kāds -
Lai nepaiet garām guvums šāds.
Cik
reiz var uzplaukt
Un pārvērsties brīnumā baltā?
Cik reiz var noreibt
Un gremdēties atvarā saldā?
Viss prasa spēku,
Neizsmel sevi līdz galam.
Paglabā graudiņu gaismas -
Gan noderēs salā.
Lai
dienas gaišas rit kā oļi,
Un sudrabaini ceļi skan,
Lai ceļā viegli raisās soļi,
Un sapņi saldos ziedos san.
Sakrāj
dzidras ūdens lāses
Savam laimes avotam.
Sakrāj spožas ceļa zvaigznes
Dzīves ceļam nākotnē.
Ko
lai es vēlos?
Visa man ir gana:
Debess un zeme,
Un saule mūžam mana.
J. Jaunsudrabiņš
Mūžs
kļūst kā zelta bišu drava,
Kā dziļu skaņu pacelts ziedošs koks -
Kam saule debesīs un ēna sava,
Kas savā brīvībā pats sev vien žogs.
J. Sudrabkalns
Es katrā maija asnā skatos
Un priecājos, ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.
Ir
jaunība kā pavasaris,
Kas ābeļziedos reibst un kaist.
Ja augļu pilni ābeļzari,
Tad arī rudens būs Tev skaists.
Ziedēt, ziedēt un augļus nest,
Pārtapt sēkliņā mazā.
Iesakņoties un zarus plest,
Neapstāties un nenosūnot!
J. Stulpāns
Ziedu saldums vēl uz lūpām,
Kaulos vēl dzīves ritums,
Dod man vēlreiz pumpurprieku,
Pirms nāk dzīves lapu kritiens.
Aspazija
Lai
zeme Tevi svētī zaļiem ziediem,
Lai saule Tevi svētī siltiem glāstiem,
Lai gaiss Tevi svētī saldām smaržām,
Lai diena Tevi svētī jauniem darbiem.
Rainis
Dzīve
gluži kā milzīga jūra,
Lejup
un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi
kā laiva, kam ir sava bura,
Kura
zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi
kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tāluma
prieku sevī, kas jūt,
Nevar
bez bangu un negaisu ceļiem
Braucējs
neviens laimes dzintaru gūt!
Kā
margrietiņa lai Tu būtu,
Kam allaž gaismas pilns ir vaigs,
Lai, nākot negaisiem vai zūdot,
Tev sirdī valda saulains laiks.
Kā saulespuķe lai Tu būtu,
Kam labestības pārpilns smaids,
No kura aizbēg ne vien grūtums,
Bet arī nediena un naids.
Lai
Tev veicas visi darbi
Un nav jādzird vārdi skarbi,
Lai tev veselība turas,
Mājās pavards silti kuras,
Lai tev mīlestības pietiek
Un pie algas drusku pieliek!
Nemeklēt
laimi, bet pamanīt to!
Atrast sapni, kam ticēt,
Atrast mērķi, ko piepildīt,
Sajust mīlestību, ko otram dot,
Sajust cerību, kas dod spēku,
Dzīvot ik dienu, nevis eksistēt,
Ar pilnu jaudu, pilnu atdevi..
Smaidīt un citiem dāvāt smaidu,
Raudāt un līdzi just.
Priecēt un kopā ar citiem priecāties.
Un galvenais - mīlēt un būt mīlētiem!
Gadu
skrējiens nav apturams,
Visu ar laiku klāj sniegs.
Paliek vien citu dvēselēs
Tevis atdotais prieks.
Vienmēr
tik smaidīt, kaut asaras birst,
Vienmēr tik smaidīt, kaut sāp arī sirds.
Un, ja no krūtīm izlaužas vaids,
Tomēr no sejas lai nenodziest smaids.
Tu
neskumsti par to, ka balti
Tev gadi laika dārzā zied.
Tev draugi ir, pie kuriem aiziet,
Kas vienmēr roku pretī sniedz,
Ar kuriem kopā būt ir prieks.
Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos – kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala.
Tik
nevajag veltīgi domāt
Par to, kas varēja būt...
Sirds pilna gāju steigas -
Kas sasniegts, šķiet mazs.
Ir allaž sākums, ne beigas:
Ejot atvirzās robežas.
Tev
šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!
/I.Beijere/
Lai
atnāk, lai krāsni kāds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām,
Un palīdz būt stiprai un lielai,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi.
Paskaties
augšā - naksnīgajās debesīs.
Tur starp zvaigznēm ir Tava Laimes zvaigzne.
Tev vajag tikai to ieraudzīt.
Un visas Tavas vēlēšanās piepildīsies.
Šo
kausu celsim par sniegiem,
Ko vēji pār laukiem sēj,
Par draugiem, cilvēkiem mīļiem,
Kas nedienā blakus stāt spēj.
Mēs
vēlam Tev, lai tavām dienām
Arī tad, kad nobirst kastaņkoks,
Un vēl cauri baltām ziemām
Pāri liektos - varavīksnes loks.
Lai
vienmēr dvēsele Tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!
Gavilē,
dziedi, skūpsti un mīlē,
Raidi
pie joda, kas līksmību liedz,
Nepalaid
garām laimīgo brīdi,
Izlieto
visu, ko laime Tev sniedz!
Ej
savas dzīves laimi sagaidīt!
Lai sapņu debess augstu augstu tiecas,
Lai Tavos logos saule gaiši spīd
Un rokas draugiem silti līdzēt sniedzas!
Nelido
zemu,
Tavs ceļš ir cits,
Tu esi no tiem,
Kas brīnumiem tic.
Tu
aizej... bet pēdas paliek.
Neskaties
atpakaļ.
Nākotne.
Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un
viss tas, kas tevī iekšā
Lai
nepazūd, lai tikai aug!
Rītiem
labas domas,
Dienām
darbu, kas piepilda sirdi,
Vakariem
svētīgu nogurumu...
No
saules - spēku, veselību,
No zemes - ziedu bagātību,
No labiem draugiem - mīlestību!
Veselību
stipru,
Allaž gaitu ņipru.
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš labu domu.
Lai
sapņi piepildās,
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst,
Un iecerētais atdzīvojas īsts.
Lai
Tev vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Sivēnu
- ar lielu ausi,
Pīrāgu un rudzu rausi,
Veselību, laimi prieku;
Mūžu - garu, latu - lieku!
Lai
vienmēr ir kas gaida,
Kas mīļi pretī smaida,
Kas pažēlo un piedod,
Un drauga roku iedod!
Novēlu
Karlsona apetīti un dzīvi.
Pepijas Garzeķes fantāziju,
Vinija Pūka neatlaidību!
Veselību
- stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā
zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei
skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Lai
Tev būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi, kuriem vari uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno!
Cik
saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Jums!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Jums!
Es
nesolu vienmēr aiziet pie Tevis,
Ik nastu Tev palīdzēt nest;
Pa retam es gribētu apciemot Tevi,
Pa retam Tev pavardu aizdegtu es.
Bet nesolu nenest Tev pelēkas dienas,
To katram ir sakrājies daudz, ļoti daudz.
Vienalga, vai sauc tās par nespēka brīžiem
Vai tikai par vientuļo ikdienu sauc...
Es apsolu vasarā asteres aiznest,
Bet ziemā trīs čiekurus vairāk,
Un aprīlī-vēstuli ķīvītes ligzdā
Tev atstāšu pelēkā atmatā.
Sk.Kaldupe
Lai
laime stāv uz katra stūra
Un Tavu atnākšanu gaida,
Lai katrs cilvēks, kas ir burvis,
Tev pretī nāk un smaida!
Pie
bērnības ezera krastiem
Tev laiviņa piesieta stāv,
Pa dzīves ceļu braucot,
Tev novēlam laimīgai būt.
Lai
Tev zirga veselība
Oda dūša, izturība
Mušas lai Tev mieru liek
Dundurs mūžam neaiztiek.
Tev
kalnu augstās smailes,
Tev jūras plašums māj.
Ne mirkli nepagursti,
Ne mirkli neapstāj
Gribas,
lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un
lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
I.Ziedonis
Negriezies
vēlreiz atpakaļ,
Viens mirklis tikko aizgāja garām,
Viena stunda bez skaņas, bez garšas aizlidoja
Un sekundes zuda - nebrīdināja.
Negriezies, neelpo mirušos ziedus,
Tver nākamo mirkli,
Dzīvo tajā!
Novēlu
Tev smilšu graudā ieraudzīt pasauli,
Pļavu puķēs - saskatīt debesis,
Plaukstās - noturēt bezgalību
Un ticēt mūžībai!
Kaut
kur ir pļava -
Viena vienīgā pasaulē - Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Dzīvē
ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies -
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasaras debesīm!
Lai
Tavām dienām rožu smarža,
Kas dzīves steigā nepazūd.
Un arī rūgtos brīžos proti
Ar rožu dvesmu kopā būt.
Lai
piepildās tās cerības,
Kas Tavā sirdī viļņojas,
Lai Laimes māte ziedus lauž
Un Tev dzīves ceļu sprauž!
Lai
Tev veiksme pasniedz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver,
Lai Tev gaišus saules starus,
Katra jauna diena sniedz.
Lai
mērķus tādus sev spraužam,
Ko sasniegt bez mūžības spēj.
Lai dzīvojot rozes tik laužam,
Ko palīdz, kad asaras sēj?
Kā
varavīksni sevi veido,
No vienas krāsas otrā ej.
Un nesavtīgi tūkstoš veidos
Ir mirkli rādies pasaulei.
Kaut
mazu prieku dāvināt ikvienam,
Kaut reizēm sīkāks tas par gliemežvāku.
Tad, starodams caur visām mūža dienām,
Ik mirklis citiem dotais svētīt nāks.
Noplūc
kā puķes tās dienas,
Laiks ko dāvina Tev,
Skaistākās ziedlapiņas
Paņem vienīgi sev.
Noplūc kā puķi ik dienu,
Apkārt lai starotu prieks,
Plauksti tam vidū kā roze,
Pirms Tavas jaunības krāsas
Balinās salnas un sniegs.
Ik
katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta - vai no izdomāta zelta...
Asaras
manas vējš izkaisa vējā,
Kā cukurs, kas lēnām izkusis tējā
Sirdī vien iestājas naksnīgais tukšums,
Carību zvaigznēm pildītais klusums.
Tikai
lūgt -
lai aizķeras roka,
lai aizmetas kāja
ļaunumam,
lai tas netiek tev klāt!
Ak,
ielaid pie sevis prieku
Un pasaulei ienākt liec,
Un neteic sevi par lieku,
Pats dzīvot sev neaizliedz!
Mēs esam, kā ziedi,
Kas plaukst un vīst.
Mēs esam, kā ziedi -
Plaukstoši, kad laimes lutināti
Mēs esam, kā ziedi -
Vītoši, kad skumju pārņemti
Mēs esam, kā ziedi
Tik daudz un dažādi -
Kas ērkšķos tīti,
Kas maigās lapās vīti.
Mēs esam tik dažādi,
Bet tomēr tik līdzīgi
Mēs visi reiz plaukstam
Mēs visi reiz vīstam!
Dzīve
gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi, kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!
Kam šķiet, ka laime reti smaida,
Tas smaidām viņu bieži gaida.
Kas mazāk to gaidīs, bet centīsies,
Tam laime ar biežāk rādīsies.
M. Kaudzīte
Katra
diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.
Kā
rīta rasa dzīve šķiet.
Kā spoža rīta rasa.
Kā sapnis jauks,kas neaiziet.
Kā grāmata, ko never ciet.
Ko mūžam neizlasa.
Lai
sapņi saplaukst zilgi,
Lai dvēselē plaukst prieks,
Lai veselība turas ilgi,
Un visi darbi - nieks!
Būs
brīnumi, ja vien tiem noticēsim,
Būs laime tad, ja pratīsim to dot.
Būs prieks, ja protam citus ielīksmot.
Un nevajag nemaz tik daudz-
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku!
