Ziemassvētki
Cik
kluss mans Ziemassvētku vakars,
Cik kluss, es esmu gluži viens.
Uz galda dus mans egles zariņš,
Un ap to četras sveces deg.
To pirmo tiem es dedzināju,
Kam dvēselē ir dziļa nakts,
Kas ne vien apdraud pagājību,
Bet arī netic nākotnei.
Kad
baznīcā svētvakars zvana
Un torņos divpadsmit sit
Pār eglītes zaļajiem vaigiem
Siltas svecītes asaras rit
Un tu pats nemaz nezini kāpēc
Tev klusi iesmeldzas sirds,
Kad eglītes zaļajās acīs
Baltas svecītes asaras mirdz.
Bet eglīte sapnī redz mežu,
Kā sniedziņš uz skujiņām snieg,
Uz Ziemassvētku vakaram klēpī
Tā klusējot sirsniņu liek.
Dita
Bitēna
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu
dziesmu gaismu atnes Un visās sirdīs mīlestību sēj.
Lai
naskais rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pajūk visas nelaimes
Kā putekļi pa gaisu!
Balts sniegs pār baltu lauku snieg,
balts vīrs ar baltu bārdu iet,
viņš baltus vārdus saka,
jo balta ceļa taka,
vēl baltas dziesmas skan,
ir balti svētki man...
Priecīgus svētkus!
Klau,
Ziemsvētku vecīt, es vēlos,
Es vēlos tik vienu lietu,
Lai Tu pie eglītes atnes,
Kādu mazu un mīļu nieku.
Klau, Ziemsvētku vecīt, es vēlos,
Es vēlos jau otru lietu,
Lai šovakar pasauli apklāj,
Ar mīkstu un baltu sniegu.
Vai tu dzirdi, vai jau mani?
Skan
jau Ziemassvētku zvani!
Laižas
tie pa zvaigžņu āri
Līksmās
gavilēs tev pāri.
/Z.Lazda/
Vienā
rokā zvaigžņu sveces,
Otrā sarmots egles zars,
Tā atnācis no tālienes
Pie mums šis svētvakars.
/L.Vāczemnieks/
Lai dziļākas kļūst gaišās alkas
Un sirdī traucas prieka stars.
Pār laukiem nāk un vēsmās šalko
Ar zvaigžņu mirdzu svētvakars.
Svētsvinīgi klusē sili
Sniega ziedos balti zili.
Aizsnigušas visas pēdas,
Sirds lai aizmirst dziļas bēdas.
/E.Zālīte/
Tā katram gadam ir savs svētvakars,
Savs
slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie
loga putenis tik tīru dvieli kar,
Un
egles apsnigušas, pilnas baltu vēdu...
Tumšu
dienu gaišais brīdis,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi
Ilgi gaidīts, sencerēts.
Ir pietrūcis viens mirklis mūžības
Šai
vakarā, kad zvaigznes sarunājas
Un
atvadoties baltās vērpetēs
Mēs
katrs alkstam Laimes savās mājās.
No
egles zaļuma un skuju rūgtās elpas
Uz
jauno gadu labo nesot līdz,
Vēl
paņemam no vecā gada šalkām
Pa
siltai liesmai, kurā sildās sirds.
/A.Spura/
Labvakar svētvakarā
Atkal
balts ceļa sākums
Un
viena pati cerību zvaigzne
Pa
visu debesi ir pietiekami
Lai
būtu tik gaišs
Ka
neiespējami paiet
Ne
saviem sapņiem
Ne
saviem draugiem garām
Labvakar
svētvakarā.
/M.
Laukmane/
Šai naktī zvaigznes snieg -
Balts
zvaigžņu sniegputenis.
Tās
zvaigžņu sējējs kaisa,
Lai
visiem tiek -
Lai
katram sava zvaigzne.
Ar labiem vārdiem
Ziemassvētki
nāk,
lai
aizgainītu sāpju stundu rūgtu;
lai
dzīvot varētu mēs savādāk,
un
vairāk debess svētības sev gūtu.
Ar
gaišām domām
Ziemassvētki
nāk,
lai
tumsas kupenas mēs izbrist spētu
lai
saprastu – vien labestība māk
Ar
sauli sirdi piestarot un sētu.
/K.
Apškrūma/
Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,
Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,
Ļauj, lai straujais negaisa ritums
Baltajā putenī virpuļot stāj.
Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,
Melnos mākoņus saulstaros kar,
Lai kā svecīte eglītes zarā
Tava dvēsele atmirdzēt var.
Vienu vakaru gadā sapņi klejo kā vientuļas
sniegpārslas.
Mūžība atnāk un pieskaras sirdij
un Tu kļūsti par gaismu
neizdzēšamu…
/M.Bitāne/
Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.
Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.
/M.Bitāne/
Sniegs sabira eglēs,
un smaržoja sveces
kā baznīcas vīraks,
kad svētvakars nāk.
Dievs pieskārās zemei
ar dzīvības elpu,
un debesu torņos
skanēja Ziemassvētku vēsts.
/I. Seņkāne/
Mums
visiem, visiem starot tā
Kā svecei egles zariņā.
Ikvienam roku noglāstīt
Un labu vārdu pasacīt,
Tā gaiši, silti uzsmaidīt.
Lai
sasildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme ar debesīm dzied.
Lai saglabā sirds to svecīšu liesmu,
Ar kuru droši caur puteņiem iet.
Šajā
baltajā klusumā – brīdi stāt,
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis…
Balti
nāca Ziemassvētki,
Dimantiņus kaisīdami;
Lai tā nāktu katra diena,
Sudrabā vizēdama.
Visskaistākā laikam ir
ziema,
Kad uzsnidzis
sidrabains sniegs.
Visskaistākā laikam ir
diena,
Kad tevi neatstāj
prieks!
Priecīgus, mīlestības
pilnus Ziemassvētkus!
Balti lauki, balti
meži,
Baltas domas glabāsim,
Lai it viss, kas
pelēks bijis,
Baltiem sapņiem
apsedzas!
Miera un saticības
pilnus Ziemassvētkus!
Svētku laikā, klusā
stundā,
Nolaižas pār zemi
miers.
Krēslā izgaist visas
rūpes,
Sirdī iešūpojas
prieks.
Priecīgus un
mierpilnus Ziemassvētkus!
Treknu zosi, lauku
speķi,
Naudas pilnu garo
zeķi,
Līksmu prātu, jautru
dzīvi,
Ziemassvētkus
sagaidot!
Līksmu svinēšanu!
Tik baltu kā ziemas
sniegu,
Tik siltu kā saules
dienu,
Lai svētki atnes tev
prieku,
Kas nevienam nekad nav
par lieku!
Priecīgi sagaidīt un lustīgi aizvadīt Ziemassvētkus un Jauno
gadu!
Ziemassvētkos možu
garu,
Spēku kaulos, darba
sparu!
Tam, kas vienmēr pats
ir kustīgs,
Arī Jaunais gads būs
lustīgs!
Priecīgus Ziemassvētkus un spara un dzīvesprieka pilnu Jauno
gadu!
Nāc,
Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
/S.Vasiļevska/
Ziemassvētku
vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks.
/J.Tabūnes/
Visu, ko jūti, visu, ko dzirdi,
Visu, ko nolemts tev zināt,
Paņem un iededz,
Lai citus var aizdedzināt.
/J. Peters/
Iekar egles zarā spožu nieku,
Atdzīvosies dvēsele un nams!
Uzdāvini otram prieku,
Kas ar zeltu neaizmaksājams.
/K. Apšukrūma/
Jau
Ziemassvētki. Caur tumsu garo
Kāpj saule augstāk debess lokā,
Un eglē sveces deg kā Saules lokā.
Ir. Ziemassvētki. Gaisma dvēselē staro...
Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!
/S. Kaldupe/
Pār
sasalušo zemi
Balts dvēseļu putenis iet.
Ziemsvētku zvaigzne
Kā zelta roze debesīs zied...
/A. Krūklis/
Cerībām
- zaļas egles sīkstumu,
Darbiem - dvēseles mūžību,
Domām - Ziemassvētku sniega baltumu!
Šonakt savas durvis neaizver
Ielaid debess atspīdumu telpā
Šonakt atnāks eņģels kluss
Klusais
laiks, kad tumsai cauri lēnām
Laižas sniegs.
Klusā naktī, kad tur ar
Acs spēku vien
Esi egle starp eglēm, putns starp
putniem,
Ar pārslām uz zara, uz spārna, ar sirdi
Kā baltu sniegu.
/V. Dreimane/
Tas
baltais ziemas miers, kas iespīd istabā
No sniega laukiem rīta klusumā,
Ir tā kā Dieva miers tur, augstībā,
Kur, baltos spārnus klusi saglauduši,
Uz ceļiem eņģeļi stāv galvas noliekuši.
Uz ceļiem eņģeļi
Kā sniega mākoņi.
(K. Skalbe)
Mirdz
laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.
/A. Pāle/
Kluss...
un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieverot acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.
Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
/K. Skalbe/
Mirdz
svecītes un lēnām dziest,
Bet krūtīs siltas jūtas briest.
Trīs klusā laimē mūsu sirds,
Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
Kļūsti
kā bērns, ļauj, lai šonakt Tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl Tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.
Ļauj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plīvo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Klusi
kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.
Šai
svētā naktī zeme un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas -
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Pār
zemi viegli klājas sniegs,
Tik balts un bezgalīgi liegs.
Lai prieks un mīlestība silda,
Tev Svētvakarā sirdi pilda!
Sedz
vakars zemi kluss un svēts,
Deg sveces spoži egļu zaros –
Viens brīnums, sirdī izauklēts,
Mums atspīdējis zvaigžņu staros.
Zvaigžņu
lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti Ziemassvētki nāk.
Ziemsvētku
vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, kam sirdī mīt prieks!
Ticiet
Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticiet Ziemsvētku klusajam brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
Kristus
bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo.
It kā sveiciens tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas!
Balts
gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu,
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.
Šī
nakts mirdz gaismā brīnišķā,
Šai naktī sirds spēj mieru gūt.
Šai naktī gribas degt un starot tā,
Kā sveicei egles zariņā.
Ikvienam roku noglāstīt
Un laipnu vārdu pasacīt.
/A.Lūsis/
Es
palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Es
ticu ka ir debesis
Kur laimes bērni mīt
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd
Es ticu ka ir brīnumi
Kas necerēti nāk un
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk
Es ticu ka ir laimība
Kas svētās liesmās mirdz
Un ja tā visa nebūtu
Vai justu mums tad sirds?
Es vēlos vienkārši: gaismu
Gaismu Tev aizsūtīt,
Kas šodien pār sniega laukiem
No zilām debesīm krīt.
/K. Apškrūma/
Eglīte
pušķota priekšā kad mirdz,
Savādi katram pukstēt sāk sirds.
Cilvēka dvēsele dziļāk tad jūt:
Skaidrākam, labākam gribas tam būt.
Lēni, lēni lido sniegi,
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas laužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.
/Ē. Zālīte/
Runā
klusāk, runā mīļāk,
Domā gaišāk šovakar.
Lai tas mirdzums, kas ir eglē,
Tavā sirdī iekrist var.
Dieva
svētība –
Tāda mīla un balta.
Dieva vakars,
Kurā sanākam mēs,
Lai par dzīvi
un pārdrošiem sapņiem
Stāstītu
Dieva un zvaigžņu svētītā vakarā!
Lai
Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku jūsu sirdij,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt!
Lūgsim
Ziemassvētku zvaigznēm
Tā kā ziediem debess laukā plaukt,
Zaļo egļu zaros svecēm
Tā kā ugunskuram spožās liesmās degt,
Lūgsim Ziemassvētku naktij
Gaismas spēku mūsu sirdīs liet,
Iesim Ziemassvētku naktī
Mieru, mīlestību savās dvēs’lēs smelt.
Lai
labestības gariņš klauvē katrās durvīs,
Jo katrā cilvēkbērnā cerība ar gaismu aust,
Ar sniega pārslu rotājas lai vakars,
Ar Ziemassvētku zvaigzni uzzied rīts.
Dus egles zarā ietvēries
Kluss sveces mirdzums balts,
Jauš sirds, iet tuvu garām Dievs,
Mums pievērsts viņa vaigs.
Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei.
Šai naktī Debess dārzs
Viss baltās rozēs zied.
Šai naktī debess pulks
par Kristus Bērnu dzied.
Šī nakts ir svēta, pilna Brīnumu,
Labi tam, kas izjust spēj
Tās dziļo svētumu...
/V. Plūdonis/
Steidzies
labus darbus veikt,
Centies labus vārdus teikt -
Ziemassvētki silti dvēselē līst,
Domas zvaigžņu tālēs klīst.
Laimīt,
mums Ziemassvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un
actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemassvētku brīnumu sūti, lai
piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība
visiem mums būs!
Pavisam
klusi tev vēlēt gribu,
Kad Ziemassvētki pār zemi snieg,
Tik baltu, baltu mīlestību,
Kas rokas tev uz galvas liek.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīc
Tepatās – mūsos pašos.
/I.Ziedonis/
Kā pietrūkst mums kopš agrām mīļām dienām,
Kas lejup mīkstām, baltām pārslām plok?
Snieg klusā nakts un iespēj visu vienot
Šo sirds mieru – par dāvanu ņem to.
/L.Brīdaka/
Ir
atkal Ziemassvētki, aiz rūtīm klusi snieg,
Tā liekas: līdz pat sirdij būs sniegā
jāiestieg,
Tā liekas – visas bēdas šīs pārslas atņemt
spēs,
Šķiet – ceļā puteņainā vēl satiksimies mēs.
Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru,
Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst.
Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti,
Ka cilvēks ticēt vēl un cerēt drīkst.
/V.Mežaraups/
Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.
Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.
/J.Tabūne/
Lai sildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīs dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.
/K. Apšukrūma/
Vizuļo istabās puzuri kārti.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemsvētki brauc.
Piespiest
pie rūtīm lūpas un pieri,
klajums lai pārredzams tiek,
lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Meklētāja
ceļš ir galā,
Vakars metas, tālu rīts,
Baltā ziemā, svešā malā
Krāšņi uzplaukst blāzmas zieds.
Liegi,
liegi lido sniegi
Vidū bēdu dienu grūtu,
Nonesdami debess gaismu,
Lai mums vieglāk, gaišāk kļūtu.
Tālas, dārgas skaņas svētas,
Debess dārzos izauklētas,
Ziemassvētku zvani nes.
Bāra tauta, bērni bāra -
Svēta nakts un mīļā Māra
Sarga visas dvēseles.
/V. Toma/
Zvaigžņota
sega, šaursliežu kamanas, bēris
sniega virpuli skrējiena slaikumā grieza,
līkumu metot. Uzjumās kupena bieza
ābeļu dārzā, - sniegmātes durvis kāds vēris.
Tāltālās, mūžvecās mājās.
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J. Poruks/
Es
telpā atgriežos, kur mīt vēl sveču smarža,
Vēl nakti vaira novakars,
Un gaismu iededzu - zūd sveču smarža,
Bēg novakars.
Gaisā
sniedziņš sidrabaini laistās,
Augsti torņos zvani saldi dzied:
Visas sejas laimīgas un skaistas,
Ielu uguns panorāma zied.
Arvien,
arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
/J. Ziemeļnieks/
Zaļš egles zars uz labi klāta galda
Par mīlestības mūžīgumu pauž,
Un visā telpā ceļas smarža salda.
Šķiet, Tava dzīvā roka mani glauž,
Gars saskanīgi maigas ainas auž.
Kāds miers un klusums! Ne vairs vārdu saku,
Tik redzu: staro zaļais egles zars
Un paver mūžību kā dziļu aku,
- Uz balta galda zaļais egles zars.
/Zinaida Lazda/
Lai
zvaigžņu lietus Ziemassvētku naktī nes skaistāko domu un vēlmju piepildījumu!
Lai sirds veras priekam un mīlestībai!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
Daudz
skaistu dienu gaidīt un sveikt,
Daudz labu darbu plānot un veikt,
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt!
Ziemassvētku zvaigzne,
Lai pār visiem mirdz.
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš katras sirds!
Rau, svētku eglīte tik koši,
Tik mīlīgi, tik gaiši spīd,
Un debešķīgais prieks un spožums,
Ikvienā sirdī lejup slīd...
/E.Veidenbaums/
Lai klus un mierīgs svētvakars,
Lai sirdī miers, lai darbs un draugi,
Lai dvēsele var baltu domu pavedienu tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas katram sagaidīt!
Pāri tumšām dzīves lejām
Ceļas zili sapņu kalni-
Ak, uz ziliem sapņu kalniem
Visu mūžu ilgās ejam!
/K.Ieviņš/
Visskaistākais ir tas , kas nepārmainās,
Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgs,
Šīs atbalsis no kāda tāla zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltuma un smaržu pilnais gaiss.
Lai kādus vārdus lūpas sacīt steigtu,
Visskaistāko jau pateicis ir Kāds,
Lai sirdis atvērtu, lai Svēto stundu sveiktu,
Gadsimtiem atkārtoto vēsti teiktu:
"Nu miers virs zemes, cilvēkiem labs prāts!”
Plauks atkal Brīnums senās, gaišās ainās:
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās.
/V.Mora/
Trīs baltas patiesības
nemanāmi iet pa gadu takām:
iet pirmā Labestība
katrā vārdā ko viens otram sakām,
Tai blakus Godīgums,
kam jāvalda starp mums.
Un, ja vēl Pienākums
šiem diviem mērķiem līdzi iet,
Tad citas laimes nevēliet!
/A.Saule/
Ar baltu sniegu atnāk gaišās domas.
Un Ziemassvētku prieks Jūs sasilda.
Lai Jaunā gadā veiksme, laba oma –
Tad darbs un mīlestība,
Jūsu sapņus piepildīs!
Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam –
Tā gaidītājiem saulains vaigs!
Lai balts zied Ziemassvētku laiks,
Kā roze un kā sniedziņš svaigs-
Tam klāt tu piespiedies kā radam.
Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam.
/A.Vējāns/
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs;
Lai aiziet prom pa tīru, baltu sniegu
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs.
Lai Ziemassvētku prieks
valda katrā no mums,
Lai sirds siltums sasilda
ikvienu, ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas
paveras, dāvājot tikai labu,
Lai Jaungada brīnums
vispirms notiek mūsos...
Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums
katram tieši sirdī krīt.
Jo
tieši sirdī ir tā vieta,
Kur
Ziemassvētku brīnums mīt.
Es redzēju eņģeli baltu virs galvas,
Es
redzēju sudraba zvaigzni, kas mirdz,
Es
sajutu mieru sev guļam uz krūtīm,
Es
mīlu to dienu, kas uzausīs rīt...
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstenis skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tik laimīgi pukst man...
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
/I. Ziedonis/
Uz
Ziemassvētkiem dāvināsim
Vien otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules!
Ziemassvētku
skaistums -
Tas ir pārsteigums,
kas nāk ar mīlas gaišumu,
Ar ticību un optimismu!
Ziemassvētku
vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!
Šai
baltā naktī daba duss
Logos leduspuķes zied.
Sēd koku zaros mēness kluss
Vējiņš šūpuļdziesmu dzied.
Ir
gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Sniega
māte pūkas mētā,
Svētki ienāk katrā sētā,
Galdā karsti pīrādziņi
Zirnīši un kāpostiņi.
Atveras
gaidītie dāvanu maisi,
Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds:
Pilna ar prieku top zeme un gaisi,
Ziemsvētku zvaigzne pār pasauli mirdz.
Nomirgo
kumeļiem sudraba groži,
Zvaniņiem skanot, kamanas stāj;
Eglītēm iedegas svecītes spoži,
Ziemsvētku vecītis draudzīgi māj.
Ko
vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis...
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis...
Vizuļo
istabās puzuri kārti.
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemsvētki brauc.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Ziemassvētki
naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā!
Nākat
iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidīsim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa.
Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai
naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un
ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār
visu miera siltie spārni klājas.
Kvēl
sveces egles skujas smaržo
un gaisma spoža
līst no debesīm un katra doma,
kas man prātā raisās
mirdz it kā apskaidrota savam eņģelim
Klusi
jo klusi kāda zvaigzne Tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie Tevis ceļu mēro...
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara!
Snieg
pārslām baltām liegām
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas
Ik vienam šonakt laimi vēl!
Ritini,
laimes kamolīti,
Ziemassvētku vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!
Sniegpārslas
krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.
Es
ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Pienāk
brīdis, kad jāpārkāpj
Šūpuļa malai, mājas slieksnim,
Jāizjūt pašam, kā liesma sāp,
Cik pelēks ir lietus, cik balts sniegs.
Vai
tu dzirdi, vai tu mini? -
Skan jau Ziemassvētku zvani...
Laižas tie pa zvaigžņu āri,
Laižas gavilēs Tev pāri.
Vai
Tu dzirdi, vai Tu jūti?
Kur Tu
savas domas sūti?
Galvu
liec pie zemes pliena -
Gaidi
- ausīs atkal zvana!
Atkal
diena būs ar Tevi -
Tai Tu
savu sirdi devi...
Vai Tu
dzirdi, Vai Tu mani?
Skan
jau Ziemassvētku zvani.
Valda Mora
Jau
aizsegti visi taciņi,
Jau balti top visi celiņi,
Kas veda pa puķaino zāli
Uz saulaino laimīgo tāli -
Bet sniedziņš krīt un krājas.
Aspazija
Ko
tu vairies no sirdēstu saimes!
Visas sāpes reiz beidzas un klīst.
Nav neviena, kas nepazīst laimes,
Nav neviena, kas mūžīgi nīst.
Tas, kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāks pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls.
J. Ziemeļnieks
Eima
bišu klausīties
Ziemassvētku vakarā:
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.
Ziemassvētku
zvaigznes
Lai pār visiem mirdz.
Miers, lai ir virs zemes,
Miers iekš katra sirds.
Ziemas
un Saulgriežu kalnā
Saule un cilvēki kāpj -
Pārlūkot darbus, kas veikti,
Sagaidīt jaunos, kas nāk…
Lai
zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
Lai
aiziet prom pa baltu sniegu,
Tās rūpes kuras nomāc mūs,
Lai ziemassvētki nāk ar prieku,
Ar cerību – viss labi būs!
Tik
balts un kluss… tie gaidot aiztur elpu…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakavs
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Cik
rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.
Kūst
svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un Tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs.
Ir
pārtraukts garais tumsas pakāpiens,
Lūk, Saulgrieži jau atver vārtus,
Lai katrā Jūsu dvēselē
Nāk saule rādīt ceļa vārtus!
Ceļš
nekļūst īsāks mums no labiem vēlējumiem,
Un arī nesamais par gramu vieglāks nepaliek,
Bet labo vēlējumu ceļā ātrāk uzzied ievas
Un ziema mīkstām, siltām pārslām snieg.
Lācim
nu ir baigie prieki-
Atnākušu Ziemassvētki,
Uzsnidzis ir baltais sniegs,
Un nemaz vairs nenāk miegs!
Skujiņām
smaržot,
Svecītēm degt.
Svētku priekam
Ikdienu segt!
Ak
eglīte, ak eglīte
Tu spožā, skaistā princese.
Māki Tu mūs visus priecēt
Liec mums visiem gavilēt.
Dedziet
gaišu uguntiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai dieniņas baltas nāca
Visa gada garumā!
Kā
eņģeļu asaras baltas,
Sniegs pasaules acīs kad kūst,
Lai ziemas saulgriežu zvaigznes,
Ikvienam nes debesu gaismu,
Pār nedienu rūgtuma ēnām,
Lai rītausmas svētība plūst.
Arvien,
arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij’, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
Ieliec
egles zarā sveci,
Lai par mīlestību deg
Un kā klusa ziedēšana
Gaisma tavu sirdi sedz!
Kad
Ziemassvētku rīts
Ir atnācis tik drīz,
Tad ātri visam sniegs nu krīt
Kailo zemi sasildīt.
Mirdz
zvaigznes pusnaktī vēlā,
Šalc eglēs puteņa vējš,
Un sīksīkiem soļiem pa taciņu šauru
Pie jums atnāk svētku prieks
Pūti,
pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Stallī bērus kumeliņus!
Gausi
nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Nāca
veci, nāca jauni
Ziemassvētku vakarā:
Jaunie nāca padejot,
Vecie nāca desas ēst.
Eita,
bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.
Skali
grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Balts
ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj-
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.
Balts
ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj-
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.
Zeme
Ziemsvētku naktī,
To pašu ko debesis jūt.
Un cilvēkam šajā naktī
Gribas par eņģeli būt!
Šai
brīnumstundā
Caur balto pārslu deju
Mēs cits pie cita domās ciemos ejam
Un roku sniedzam -
Laimei, priekam, veselībai, labestībai.
Lai
ilgas pēc Ziemassvētkiem
Tev sniedz mieru, kas iemājotu Tavā sirdī,
Baltas domas un cerības, kas piepildās,
Ticību, kas netiek pievilta,-
Gaišo svētku prieku un ilgstošu mīlestību!
Debesu
liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt.
Ziemassvētki ir ceļā
Pasauli sasildīt
Es
gribu pacelt acis un klusi pateikties,
Par šo skaisto dienu, ko dāvājis man Dievs
Un solījumu siltu es gribu viņam dot.
Ar tīru skaidru sirdi šo dienu nodzīvot.
Mīļo
salavecīt
Iedod man vien svecīt
Lai es redzu gaismiņā
Kas ir Tavā maisiņā
Lai
mirdzošs rūķis laimi nes,
Līdz malām pilnu maisu.
Un pazūd visas neveiksmes
Kā putekļi pa gaisu.
Ziemassvētku
vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!
Pēc
piparkūku mīklas zemeslode smaržo
Un katrā mājā svētku galdauts klāts.
Ir egles zaros sveces jādedz,
Lai Ziemassvētku brīnums ceļu redz.
Kluss
kā vieglas rokas mājiens
Svētvakars pār zemi nāk,
Pāri visām dienas rūpēm
Neredzamu gaismu nes!
Lai
visi būtu priecīgi.
Kā Ziemassvētku rūķīši,
Lai katram staro gaismiņa.
Kas iepriecina sirsniņu
Viens
zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta
Kur Ziemassvētki mīt.
Uz
egļu zariem lēni sasnieg sniegs,
Katrs kaut ko cer un kaut ko gaida.
Nāk Ziemassvētki, klusi atnāk prieks,
Sirds paliek gaišāka, un acis smaida.
Šis
ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz.
Noliksim
bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!
Iededz
sveci mijkrēslī zilā -
Atkal brīnuma mirklis klāt,
Kad spožāko zvaigžņu gaismu
Visam gadam vajaga krāt.
Ar
egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Ir
īpaša elpa šai naktij,
Kas prieku un cerības savij.
Un svētību no Ziemassvētku zvaigznes
Uz spārniem mazs eņģelis nes!
Ziemassvētkos
viss ir skaists,
Viss ir krāsains, viss ir raibs
Visur smaida cilvēki,
Līksmi tie kā enģeļi.
Tik
viegli baltas pārslas krīt,
Kas maigi zemi sedz.
Bet sirdī iespīd brīnumstars,
Ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā ka jāzina viss,
Lai paliek noslēpums!
Sudrabiņa
lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.
Apkārt
balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Ar
Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.
Un nevajag jau daudz!
Pavisam maz,
Pavisam nieku,
Lai mirdzošs mirklis nestu prieku.
Priecīgus svētkus!
Lai
rūķis mazs, bet stipru garu,
Nes maisu pilnu, lielu svaru,
Būs visiem dāvanas, tik nezin kas,
Tās dabūt cer, vai liels, vai mazs.
Pie sliekšņa noliks, projām muks
Un atkal mežā pēdas juks.
Tad gadu atrast nevarēs,
Pēc gada atkal atrast spēs.
Gaišus, priecīgus Ziemassvētkus gan mazajiem,
gan lielajiem!
Aiz logiem visas zvaigznes klusē,
Jo Ziemassvētki mūsu pusē.
Šajā naktī visu slikto piedosim,
Un viens otram lielu laimi vēlēsim.
Ļuj
sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Tumšo
dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.
Ar
gaišām domām Ziemassvētki nāk,
Lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
Lai saprastu - vien mīlestība māk
Ar sauli sirdi piestarot un sētu.
Lai
Ziemassvētku gaišums
sasilda tās dienas,
kas pēdās saltiem
sniegputeņiem nāks,
un lai no egļu
svecītes kaut vienas
simts dienu sirdī
uzmirdz savādāk!
Klusums visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķīt’s
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,-
Bet kur tas bij bijis,
Gaiši iededzās guns.
V. Plūdonis
Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.
Šī
nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
V. Mora
Es
ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk.
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk.
S. Kaldupe
Šīs
dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
K. Skalbe
Kad
pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
Jo tur nāk kopā - Vecs un Jaunais gads!
Klusums
visapkārt un norimst pat vēji,
Vien zvaniņu skaņas tālumā skan,
Tur kamanas vieglas velk kumeļi bēri,
Un priecīgus Ziemsvētkus atsūta mums.
Šai
Ziemassvētku naktī,kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!
Ziemassvētku
vakars kad satumst aiz loga,
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas,
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs,
Ir bagāts ikviens, ja vien sirdī mīt prieks!
Es
palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas,atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Visas
zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā...
Vakarā,
kad vēji norims,
Zvaigžņu logi iedegsies.
Svētku vecītis ceļā dosies
Un pie bērniem ciemosies.
Aizmieg
zvēri, aizmieg putni
Neaizmigsi tikai tu
Tu, šai baltā ziemas naktī
Sagaidīsi brīnumu.
Ir
gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, -
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.
Svētku
priekam iedegt sveces,
Just kā plaukstās sveķi garo,
Un no sirds, kas sasilusi
Izvērt jaunu gaismas staru!
Lēni,
lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.
Zvani
dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķa saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
Tikai
vienreiz gadā ir tāds vakars,
Kad Debesis ar zemi runāt sāk,
Lai sirds, kas nogurusi, atkal spēku iegūst
Un rītdien lai var gaišu ceļu sākt.
Viens
zelta stars no zvaigžņu spieta
Mums katram tieši sirdī krīt,
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt..
Sniega
pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot.
Ziemassvētki klusi, klusi
Nāk Tev sirdi sasildot.
Zvaigņu
lietus nolīst klusi,
Visa zeme mirdzēt sāk.
Griežas gads uz otru pusi,
Balti ziemassvētki nāk.
Nobira
eņģelim prieka asara
Kā balta pērlīte sniegā
Un cilvēks pavisam klusītiņām
Ir noticējis brīnumam.
Sniedziņš
tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.
Tā
gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds-
Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
Piespiest
pie rūtīm lūpas un pieri,
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā sniegs.
Ar
Tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un citiem dot.
Un nedienas gaismas zvanā
Lai dvēsele pārkausēt prot!
Ieliec
egles zarā sveci,
Lai par cerību tā deg
Pats jau zini, kas tu esi,
Kāds ir tavu sapņu ceļš!
Kad
egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Tev laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.
Šai
Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!
Ziemassvētku
eglītes zaros
Mirdz cerības svecīšu galos
Lai katra sirdi sasilda
Šī mazā sveču liesmiņa
Mirdz
tālas zvaigznes debesīs
Mirdz sapņi sveču liesmiņās
Mīt Ziemassvētkos sirdī cerības
Ko svētā nakts spēj piepildīt
Saiminiece
cisku kasa,
Negribēja gaļas dot:
Vai Tu kasi vai nekasi,
Tāpat gaļa jāpadod.
Danco,
lāci, danco, lāci,
Saiminiece maksās:
šķiņķi gaļas, klaipu maizes,
Trīs maisiņus naudas.
Nāciet,
ļaudis skatīties,
Kādi brauca budēlīši:
Purva dzērve, meža lācis,
Visu pēc balta nāve.
Simtiem
cepu kukulīšu
Ziemas svētku vakarā,
Simtiem nāca budēlīšu,
Kukulīšu ēdējiņi.
Saņemiet
danča bērnus,
Neba mēs daudz bijām:
Bijām pieci, bijām seši,
Līdz trešam desmitam.
Ķekatās,
ķekatās
Ziemas svētku vakarā;
Ja nedos alu dzert,
Dos cūciņas smecerīti.
Kādu
dziesmu dziedāsim
Ziemas svētku vakarā?
Pīrāgam, nabagam,
Abi gali nodeguši!
Ai
bagāti Ziemas svētki,
Ko Jūs labu atnesāt?
Cūkas snuķi, saldu alu,
To Jūs labu atnesāt!
Ai
bagāti Ziemas svētki
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Vedam svētkus kalniņā.
Ziemas
svētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;
Gan zināju, Ziemas svētki
Trīs dieniņas svētījami!
Šovakar,
kad klusi, klusi
Sniega pārslas logā krīt,
Novēlu tev līksmi, gaiši
Ziemassvētkus sagaidīt!
Mirdz
sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem.
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāks.
Šim
vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs,
Bet spožāk par svecītēm eglē
Lai sirdī plaukst cerību prieks.
Vai
Tu dzirdi, vai Tu mani?
Skan jau Ziemassvētku zvani.
Laižas tie pa zvaigžņu āri
Vienās gavilēs Tev pāri.
Balts
klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -
Kā būtu svecīte degoša,
Kā būtu degoša sirds.
Kad
tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.